http://www.latvijasradio.lv/program/1/2010/04/20100421.htm
Kā labāk dzīvot
Vai iekopjot pļavu, ar to var arī pelnīt? Latvijas pļavās aug vairāk nekā 520 augu sugu – apmēram viena trešā daļa no Latvijas ziedaugiem. Dabiskie zālāji nodrošina ar pļavām saistīto putnu sugu izdzīvošanu – tāpēc padomāsim, pirms dedzināsim kūlu!
plkst. 9:07; atkārtojums 20:05
Latvijā varētu ieviest kontrolētu kūlas dedzināšanu līdz tam brīdim, kad valstī atgriežas gājputni, atzina vides speciālisti.
Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste uzskata, ka gadījumā, ja kūlas dedzināšanu nevar novērst, tad labākais risinājums ir atļaut to dedzināt laikā, kad tas nerada draudus ne no ugunsdrošības, ne bioloģiskās daudzveidības apdraudētības viedokļa. “Labāk kūlu nodedzināt marta sākumā, nevis atstāt nenodedzinātu, kam kāds tomēr uguni pielaidīs aprīļa beigās vai maijā, kad jau būs atgriezušies gājputni. Kūlas un niedru agrīnā dedzināšana ir pietiekami efektīvs pļavu apsaimniekošanas veids īslaicīgam periodam. Labi rezultāti tiek panākti, pēc dedzināšanas turpinot pļavas pļaut vai noganīt,” skaidroja Vilkaste.
Biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga stāstīja, ka no dabas aizsardzības viedokļa labāk būtu atļaut kontrolētu kūlas dedzināšanu līdz tam brīdim, kamēr Latvijā atgriežas gājputni un sākas ligzdošana.
“Latvijā kūlas dedzināšana vairāk ir sociāla problēma. Cilvēki baidoties no kontroles dienestiem, aizdedzina pagājušā gada zāli un pamet to bez uzraudzības. Manuprāt, ja kūlas dedzināšanu saskaņotu ar Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) un paši dedzinātāji to uzraudzītu, valstī varētu izvairīties no dzīvojamo un saimniecības ēku nodedzināšanas, cilvēku sadegšanas. Nelaime tikai tā, ka Latvijā ceļmalas un pļavas ir piemēslotas ar plastmasas maisiņiem, kurus dedzinot, piesārņotu gaisu,” teica Brizga.
Jau ziņots, ka šogad siltās ziemas dēļ, pirmais kūlas dedzināšanas gadījums reģistrēts jau janvāra vidū. VUGD statistika liecina, ka vislielākais kūlas dedzinātāju izraisīto ugunsgrēku skaits 2006.gadā bija reģistrēts aprīlī, bet 2007.gadā – marta otrajā pusē.
Vides Aizsardzības Klubā izraisījās plaša diskusija par šo ierosmi. Publicējam vienu no viedokļiem, kas pausts I.L. vēstulē VAK vēstkopā.
Totalitārisms ir tāda sērga, kas sameklē jebkādu augsni, kur uzmesties, iesakņoties un valdīt pār saviem upuriem. Prasībai nopļaut visu Latvijas zāli ir liela idejiska līdzība ar komunistu laika absurdajām un vājprātīgajām prasībām.
Un ar to vēl viņiem nepietiek. Noteikumi prasa, ka nopļautā zāle ir jāaprok. (Parasti gan nerok, bet sadedzina). Bezjēdzīgs piespiedu darbs. Šādu metodi, lai cilvēkus padarītu trulus un vadāmus, izmantoja koncentrācijas nometnēs, liekot ieslodzītajiem ūdeni no vienas bedres nest un liet otrā bedrē.
Sadistiski centieni padarīt dzīvi par elli. Ar nepierādītiem, diskutējamiem formulējumiem zem vides aizsardzības devīzes.
VAK pamatprincipos ir noteikts, ka ar vidi saprotam dabu un sociālo un garīgo vidi. Tātad – nevis izceļam vienu faktoru, ignorējot citu, bet mēģinam tos sabalansēt. Pievienoties prasībai nopļaut visu Latvijas zāli, būtu pilnīga sociālā faktora ignorēšana.
Ļaudis ar šausmām uztver kārtejos centienus paplašināt uzraudzības regulējošo varu un brūnā, sarkanā un tagad citu, mūsdienīgāku krāsu fašisma jēdzieniem sāk pievienoties jauns jēdziens – zaļais fašisms. Paldies Dievam, pie VAKa šāda izkārtne vēl nav pielīmēta.
Ierēdņi zemes īpašniekus vaino nolaidībā, nevīžībā un slinkumā – īpašībās, kurās tie visvairāk vainojami paši. Jo dēļ kā cita, kā viņu nolaidības, nevīžības un slinkuma dēļ nav izstrādāta un ieviesta vecās zāles drošas sadedzināšanas metodika? Totāla dedzināšanas aizliegšana ir tas pats, kas nekontrolēta uguns pielaišana visam laukam.
Tiem šķiet, ka, lai kādu likumu tie izdotu, visiem būs to klausīt. Nekā nebija. Mūsu pakļautības gadsimti ir devuši mums nevis padevības un likumpaklausības, bet gan dumpinieku garu. Tā ir mūsu priekšrocība un cerība pretstatā mirstošās Eiropas likumpaklausīgajai gaitai uz iznīcību.
Nekā nebija. Nu nevergos latvieši bezjēdzīgā un cilvēka cieņu pazemojošā piespiedu darbā. Ja nu pavisam tiks iedzīti stūrī, tad atstās tos laukus. Kurus par labu naudu nopirks tie, kas, ieveduši viesstrādniekus, tos apstrādās.
Lai nu mani vaino politkorektuma trūkumā, taču uzdošu jautājumu – vai jūs esat gatavi veltīt savu dzīves laiku un enerģiju, lai sagatavotu Latvijas teritorijā augstvērtīgi tīru un izkoptu vidi ķīniešu un āfrikāņu izcelsmes bērnu laimīgai nākotnei?
Jaunais neokoloniālisms – attīstības valstis iepērk milzu zemes platības ārzemēs
02.01.2009. Attīstības valstis, kuras izjūt lauksaimniecībā izmantojamo zemju trūkumu, sākušas masveidā iepirkt šādas zemes ārvalstīs. Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas vadītāja Žaka Diufa domām, runa ir par jaunu “neokoloniālismu formu”. Īpaši aktīvi lauksaimniecības zemes ārvalstīs iepērk Ķīnas, Dienvidkorejas, Japānas, Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu kompānijas. Kā precizē Pakistānas lielākais laikraksts angļu valodā “Dawn”, Ķīnas kompānijas pēdējos 9 mēnešos iznomājušas vai ieguvušas īpašumā milzu zemes platības Āfrikā, Centrālāzijā, Dienvidamerikā, Dienvidaustrumu Āzijā un Birmā.
Visas platības tiks izmantotas lauksaimnieciskai darbībai. Paredzēts, ka ilgtermiņa perspektīvā ražas no šīm zemēm nodrošinās ar pārtiku gan Ķīnas iedzīvotājus, gan tiks eksportētas uz citām valstīm. Pat Krievijā Ķīna ir nopirkusi un apguvusi 80,4 tūkstošus hektāru lauksaimniecības zemju darījuma cena ir 21,4 miljoni ASV dolāru).
Indija, kura tāpat kā Ķīna, ir apstiprinājusi speciālu programmu pārtikas problēmas risināšanai, šī gada septembrī iniciēja zemes darījumu ar Birmu, kuras teritorijā lielās platībās tagad tiks auzdzēta pārtika tikai eksportam uz Indiju. Tikmēr vairākas Apvienoto Arābu Emirātu kompānijas jau ir ieguvušas vismaz 16 187 hektārus zemes Pakistānas provincē Beludžistānā par kopējo summu aptuveni 40 miljoni dolāru – visa raža no šīm platībām tiks eksportēta uz Abu Dabi.
Savukārt Saūda Arābija 2009. gada sākumā plāno ar kompānijas “Al Qudra Holding” starpniecību iegūt ap 400 tūkstošus hektāru zemes Austrālijā, Horvātijā, Ēģiptē, Eritrejā, Indijā, Marokā, Pakistānā, Filipīnās, Sudānā, Sīrijā, Taizemē, Ukrainā un Vjetnamā. Pēc arābu avīzes “The National “datiem, kompānija “Al Qudra Agriculture” – “Al Qudra Holding” meitas uzņēmus šajās teritorijās kultivēs kukurūzu, kviešus, rīsus, kā arī audzēs lopus gan Saūda Arābijas vajadzībām, gan produkcijas eksportam galvenokāt uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
Pēkšņais pieprasījums pēc lauksaimniecības zemēm ir skaidrojams ar aizvadītā gada pārtikas krīzi, kura radīja satraukumu valstīs, kas importē lielāko daļu patērētās pārtikas. Vienlaikus dažu šajā nozarē gaidāmo darījumu mērogs nevar neizsaukt izbrīnu. TāDienvidkorejas “Daewoo Logistics ved pārrunas ar Madagaskaras valdību par gandrīz pusi šīs valsts lauksaimniecības zemju iegādi, vēstī “The Financial Times”. Kompānija grasās nomāt ap miljonu hektāru kukurūzas audzēšanai. Madagaskaras valdība investīciju iespējas novērtējusi atzinīgi, gan piebilstot, ka pirms lēmuma pieņemšanas gribētu novērtēt projekta ekoloģisko ietekmi. Savukārt Kambodžas valdība ved pārrunas ar dažām Āzijas un Tuvo Austrumu valstu valdībām, cerot saņemt kā minimums 3 miljardus dolāru par koncesijām uz vairākiem miljoniem hektāru zemes.
Kā raksta “Dawn”, eksperti atzīmē, ka “bagātās” attīstības valstu ekonomikas, izvēloties šādu ceļu pārtikas problēmas risināšanai, var sasniegt savu mērķi – ražot pietiekamu pārtikas daudzumu saviem pilsoņiem, bet ilgtermiņa perspektīvā tās riskē nodot savas problēmas ar pārtiku citām valstīm. Tāpat šāda rīcība var radīt ievērojamu spriedzi vietējās kopienās, kuru iedzīvotājiem jaunā neokolonisma dēļ var nākties mainīt ierasto vidi, dzīvesvietas, utt..
http://www.2v.lv/index.php/economics/37-ekonomika/1776-jaunais-neokolonilisms-attstbas-valstis-ieprk-milzu-zemes-platbas-rzems
Delfi, TVnet un citi
AB
Esmu Lauku atbalsta dienesta fiziskais kontrolieris, kas pēc ugunsdzēsēju piestādītajiem aktiem uzmēru nodedzinātos kūlas laukus. Veicot platībmaksājumu fiziskās kontroles rudenī ir redzams, cik valstī tomēr ir daudz nepļautu, nekoptu lauku. Skaidrs paliek viens – liela daļa tādu nekoptu lauku īpašnieku pavasaros cenšas kūlu nodedzināt. Atzīstu, ka ar prātu dedzinātas kūlas vietā aug jauna, svaiga zālīte. Pilnīgi atbalstu kūlas dedzināšanu, bet tikai līdz noteiktam laikam un vēl: dedzinot kūlu, dedzinātājam līdz uguns nodzišanai ir jābūt klāt un jākontrolē liesmu virzieni. Vēl nedrīkst atļaut kūlu dedzināt bīstamās vietās, pirmkārt, tuvu mežiem un ēkām. Tāds nu ir mans, speciālista, kas saistīts ar kūlas dedzināšanas apkarošanu, viedoklis.
Oto
saprāta balss beidzot ir skaļāka par ES murgiem, Latvijā dedzināja, dedzina un dedzinās zāli. Tas ir normāls process, vnk starp dedzinātājiem gadās bērni, kas blēņojas, kā arī daži ne ar galvu domājoši, dēļ kā arī rodas problēmas un nodeg mājas. Vajag pieņemt likumu, rīkot kursus un apmācīt pilsoņus par pareizu kūlas dedzināšanu, kursu beidzējiem izsniedzot Kūlas dedzināšanas apliecību(tādu kas derīga visā ES). Nus tos kursus un visu to pasākumu droši varētu rīkot par ES struktūrfondu naudu.
—
neesmu dabas experts, bet pilnībā piekrītu
versatile
saprata uzvara.
loo
… vismaz sadeg ērces, kas mudž pļavās
ZS
Atbalstu! Cik sevi atceros 40 gadu garumā, kūla ir dedzināta katru pavasari. Īpaši gar žogiem un dažādos čūskulājos, kur zāli nav iespējams nopļaut!!!
Nifs
Beidzot kads prātīgs vārds, jo dedzina taču visā pasulē. Un tad vismaz vari droši stāvēt klāt lai tas uguns neizplatās nepareizi…
… ja laicīgi dedzina kāmār nav sākusi augt jaunā zāle nekas slikts nenotiek, zeme ir slapja un pat sūna neapdeg bet aiziet bojā no pelniem kamenēm tas arī netraucē jo tās atrodas ziemas guļā un ir pietiekami dziļi.
noziedzniekam
Pērnās zāles dedzināšana ir sekas neprasmei dabas apsaimniekošanā….. Katrs pērnās zāles dedzinātājs ir noziedznieks pret Dieva radīto dabu un cilvēkiem, ….
____________
noziedznieks esi tu savas aprobežotības dēļ, jo nespēji sajēgt, ka
1) lai apsaimniekotu tukšus palikušos Latvijas laukus, būtu jāieved simtiem tūkstošiem viesstrādnieku
2) pļaušana nodara videi kaitējumu, kas varbūt ir pat lielāks par pareizu izdedzināšanu
zemnieks
Apbrīnojami, Eirosojuzā vēl gudri cilvēki palikuši! Beidzot kādam saprāts atgriezies, vai nu arī saprātīgie drosmīgi palikuši.
zelda
Paldies! Tikai ugunsdzesējiem arī to vajag darīt zināmu. Un tie bļāvēji , kas te bļauj par sadedzinātām kamenītēm , lai vasarā uziet uz lauka pēc tam , kad lielsaimnieki ir nomiglojuši laikus pret nezālēm. Tad redzēs beigtas ne tikai kamenītes , bet arī mazus putniņus , zaķīšus un pat stirniņas. Ja tā inde būs tikusi blakus esošajā dīķī , tad arī beigtas zivtiņas.
mmm
Pilniigi atbalstu kuulas dedzinaashanu, taa ir dedzinaata jau no laika gala, lai vecaas zaales vietaa augtu jauna, pats diezgan es mu dedzinaajis, vajag to dariit tikai ar praatu un viss buus kaartiibaa, pashiem domaa , ka arii patiktu labaak redzeet smukas zaljas pljavas nekaa bruunas nokaltushas
ja būtu
ja būtu ekonomisks pamats saimniekošanai, tad nevarētu atrast nevienu kūlas kvadrātmetru, ko dedzināt.
Uģis
Nu tad beidzot pie prāta stulbeņi nākuši!! Vecāki cilvēki visu laiku daudzina, ka viņu tēvi vienmēr kūlu pavasarī dedzinājuši!!
>Dāā už
Dāā už: pļaušana nodara videi kaitējumu, kas ir lielāks par pareizu izdedzināšanu!?!
____________
parēķiniet cik izmešu rodas pļaujot, vai nav pat vairāk nekā dedzinot?
un ar ko var izmērīt pazemojumu cilvēka cieņai, ko rada bezjēdzīgais piespiedu darbs?
Nopļautā zāle vienalga taču ir jāsadedzina vai jāierok zemē.
laimonim
… uguns ir paredzēta siltuma iegūšanai cilvēku mājokļos, nevis saimniekošanai uz lauka vai mežā.
____________
tūkstošiem gadu uguns ir lietota gan siltuma iegūšanai cilvēku mājokļos, gan saimniekošanai uz lauka vai mežā.
edd
… National Geographic pārraides kur rāda ka āfrikā austrālijā utt pēc lieliem ugunsgrēkiem visa radība iet bojā utt… nevar to salīdzināt ar to kas notiek Latvijā – pareizi cilvēki saka, ja agri dedzina zeme vēl ir slapja un mazajām radībām tas nekaitē, nevajag te izdomāt sazin ko, ja paši neesat dzīvē nemaz redzējuši kā tas notiek – nodeg jau tikai pati kūla, zeme paliek neskarta un tā temperatūra nav nemaz tik liela, protams pēc sabirušajiem melnajiem pelniem izskatās ka pusmetru zem zemes viss izmiris bet tā nav! Ja tā būtu tad jūsu kamenītes un citi mošķi jau būtu sarkanajā grāmatā, jo kūlu dedzina jau simtiem paaudžu, vnk tagad cilvēki to nekontrolē jo baidās ka kāds nostučīs līdz ar to rodas nelaimes, bet LV jau ir tā – līdzko rodas nelaimes no 5 pajoliņu kļūdām tā aizliedz visiem nemaz necenšoties iedziļināties problēmā.. jo vienkārši aizliegt ir pats vienkāršākais 🙂
Smagus sodus
Smagus sodus, pat 1000Ls tiem, kas dedzina aprīlī un noslinko to izdarīt tūlīt pēc sniega nokušanas, kad tad nevienam nekādu kaitējumu nedara!
>Zeme
zāle neatņemama dabas satāvdaļa.Iznīcināt visu dzīvo kapājot ar rotējošo pļaujmašīnu mežmalas un meža pļavas var tikai garīgi slimie.Tiklīdz atļaus dedzināt sāksies ārprāts.
____________
1) nepiespiest izpļaut
2) dedzināt atļaut tikai ar stingriem noteikumiem
kūlis
pajoliņi? visu mūžu ir dedzināta kūla un tagad , kad sala nav , tas jaadara veel jo vairaak .
nu jĀ – AUG JAU JAUNAA PAAUDZE, KAS DOMAA KA PIENS NO PULVERA TIEK TAISIITS UN RAŽOTS MAKSIMAA….
jā, 19.02.2008 16:53
Beidzot kāda loģiska doma. Tikai idioti varēja izdomāt, ka kūlu dedzināt nedrīkst.
argo 19.02.2008 17:03
…Kūlu ir dedzinājuši kopš seniem laikiem un dedzinās arī turpmāk. Labāk jau lai uzstāda noteikumus un atļauj, nevis mērkaķojas ar ķeršanu, kas rada papildus bīstamību (tagad piemet špičku un aizmūk , lai neuzrautos no soda a tā vismaz klāt stāvētu un uzmanītu).
Pilsoņu karš, 19.02.2008 17:13
Vieni par. Citi pret. Tūdaļ ies vaļā pa īstam!
sarkanais, 19.02.2008 17:16
Doma ir laba, jo diemžēl kūla bija un būs. Un diemžēl arī noziedznieki, kas dedzina piedzīvojuma pēc, arī bija un būs. Labāk lai zemes apsaimniekotājs var nebaidoties izvēlēties no diviem ļaunumiem mazāko.
kukainis, to idiotisms, 19.02.2008 17:43
Pavēro cītīgāk izdedzināto vietu. Jau dažas stundas pēc dedzināšanas dažādi kukainīši jautri tekalē pa izdedzināto vietu.
Katram kukainītim ir savs drošs zemes bunkurītis, kurā tas pārlaiž ugunspostu.
MK, 19.02.2008 17:55
Atbalstu un piekrītu iespējai kontrolēti nodedzināt kūlu laikā, kad zeme ir sasalusi un putni nav atlidojuši. Kūlu jādedzina zemes īpašniekam (apsaimniekotājam), bet nevis piromānam, tad arī process būtu kontrolējams un ļaunums no tā nebūtu ne dabai, ne cilvēkiem.
Bioloģijas doktors, 19.02.2008 18:28
Beidzot. Vilkastes k-dze ir kompetenta un patīkams izņēmums vides ministrijiņā. Kas tad ir kūla, arī 5 cm augstu zāli var nosvilināt sauspūša laikā. Bet daudzus grāvjus un grāvmalas patiešām martā vajadzētu ļaut izdedzināt, jo to izpļaušana ir dārga un neefektīga. Un nesakoptu grāvi arī maijā var aizdedzināt puikas vai garāmgājēji un tad nu var būt ievērojami zaudējumi.
3MAX, 19.02.2008 20:40
Beidzot arii kaada sapraatiga doma. Nav cita celja kaa nepaarveerst Latviju par aizaugushu chuuskulaaju. Kuula tik tiesham Latvijaa ir dedzinaata vienmeer un bez mazaakaa kaiteejuma videi. (Pashreizeejaa probleema ir radusies sakaraa ar idiotu populaacijas spraadzienveidiigu palielinaashanos). Starp citu,… kuulu dedzina ljoti daudzaas vietaas pasaulee un visur tur kur platiibas nav iespeejams vai arii nav meerkjtieciigi nopljaut. Interesentiem varu organizeet droshas un ekologjiski nekaitiigas dedzinaashanas kursus.
nu jā, 19.02.2008 21:16
bū: Dedzināt kūlu ir neiedomājama muļķība. Tā kā kūla aug neizmantojamās zemēs, dedzināšana iznīcina visus skuju kociņus, kas tur dabīgi ieauguši
______________________________
bū gribējis teikt,ka haotiski un uz dullo dedzināt kūlu ir neiedomājama muļķība, kam pilnībā jāpiekrīt. Mums te runa ir par NEKAITĪGU kūlas dedzināšanu, taču daudziem taustiņklabjiem ir grūtības ar lasīšanu.
Zemnieks, 19.02.2008 23:19
Kūlas dedzināšana uzlabo augsnes sastāvu, bagātinot to, ar pelnos esošajām minerālvielām.Par kukaiņu trūkumu arī nevajadzētu satraukties. Man tīrumam grāvji ar ūdeni visapkārt, bet nevar dedzināt. Man šķiet , ka tas “Ra” nemaz nav redzējis kāda tā kūla īsti izskatās!
Zemnieks, 19.02.2008 23:30
Kūla ir bieza savēlusies pērnā gada zāle 10 līdz 30 cm biezumā, kas traucē augt normālai zālei.Var jau plūkt ar rokām vai griezt ar šķērēm, bet ja tā platība ir pāris hektāru?
ne bū ne bē, 19.02.2008 23:50
personīgi zinu vienu tādu kaismīgu kukaiņmīli, kas nekad laukos nav dzīvojis, bet bļauj kā dulls: “Neslinko, ņem izkapti un pļauj!”
bocha, 20.02.2008 00:34
Nu tad beidzot kāds prātīgs lēmums. Es par to rakstu jau kuro gadu.
ērces un citi mošķi, 20.02.2008 01:57
paldies mūsu aizstāvjiem !!! gaidām jūs ciemos!
Barbars, 20.02.2008 12:15
Ja tā godīgi, tad kontrolēta dedzināšana būs daudz dārgāka pa izpļaušanu. Bet izpļaušana ir principā neiespējama. To var izdarīt tie, kam lauks ir līdz apvārsnim kā, piemēram, Zemgalē. Latgalē, kur nelieli lauciņi mijas ar staignām pļaviņām, koku puduriņiem, uzkalniņiem, krūmājiem utml., zāli var izpļaut tikai ar izkapti. Agrākajos laikos, kad bija kuplas ģimenes, arī tādā veidā varēja atļauties. Šodien tas pusotrs cilvēks, kas mīt Latgales sētā, daudzmaz darbus apdarīt var tikai ar piemērotas tehnikas palīdzību, kuras nepietiek.
Rūdis, 20.02.2008 11:41
Beidzot nākuši pie prāta. Tieši tā mēs to Ulmaņa laikos darījām, un pagasta agronomi mācīja, kā to labāk izdarīt. Tādu platību gan nebija daudz, jo visu, kas vien pļaujams, nopļāva sienam. Bet kur krūmainas un ciņainas ganības, tur dedzinājām, tāpat ežmalas.
lips, 20.02.2008 07:16
Beidzot Latvijā kāds sakarīgs viedoklis. 100% taisnība un ne jau mūsu tēvi un tēvutēvi bija tādi lohi, bet kūla tika nodedzināta un apkārtne sakopta. Tie Rīgas sprukstiņi, kuriem nav sajēga par dzīvi laukos, lai brauc šurp un parāda, kā ar izkapti var nopļaut visas grāvjmalas.
112, 20.02.2008 08:23
Gadus 15 atpakaļ vienā rajonā vairākus gadus pēc kārtas pilnīgi oficiāli atļāvām dedzināt pērno zāli, tikai dedzinātājam bija iepriekš jāveic pasākumi, lai liesmas nekontrolēti neizplatītos, kā arī jāpiezvana ugunsdzēsības dienestam, nosaucot adresi un atstājot savu tālruņa numuru. Ugunsdzēsēji uz dedzināšanas vietu būtu izbraukuši tikai pēc dedzinātāja paša zvana. Tos pāris gadus ieviestā sistēma strādāja normāli, cilvēki nebaidījās. Viss bija kārtībā. Trešajā gadā cilvēki pavasarī zvanīja uz ugunsdzēsības dienestu un jautāja, vai vēl joprojām pērnās zāles dedzināšanas kārtība paliek iepriekšējā, bet tad nolēmām atbildību uz sevi vairs neuzņemties, jo visā valstī uz šiem jautājumiem skatījās citādi.
Vecis no lauķiem., 20.02.2008 09:00
Vai Jūs komentŗētāji pilsētnieki kaut drusciņ esat pazīstami ar lauksaimniecības darbiem? Neiešu te klārēt un izskaidrot.
Kontrolētu un pareizi veiktu kūlas dedzināšanu atbalstu bet pie nosacījuma ka šīs darbības tiek saskaņotas ar ugunsdzēsšanas dienestiem!
Saimnieks, 20.02.2008 15:41
Te daži izsakās par sodu uzlikšanu zemes nesakopējiem. Te nu gan jāsaka, ka tas ir pilnīgs sviests. Latvijā ir ļoti daudz tādu apvidu, kur lauksaimniecība objektīvi neatmaksājas, it sevišķi pašreizējā Eiropas ekonomiskajā situācijā. Un neviens nevar piespiest kādu strādāt ar zaudējumiem. Tādās vietās zeme jācenšas izmantot citādi, piem. mežsaimniecība, ūdenssaimniecība, rekreācija u.c. Un attiecīgi ir jādefinē, kas tad īsti ir “nesakopta zeme”? Ja laukus nepļauj, tad mūsu klimatiskajā zonā tie dabīgi aizaug, un ar laiku visur būs mežs. Un ja zemes īpašnieks ir izvēlējies tieši tādu perspektīvu, tad pārmest viņam par zemes nesakopšanu nav juridiska pamata. Varētu aizrādīt, ka mežu varētu audzēt arī ar efektīvākiem paņēmieniem. Bet ja nu īpašnieks ir izvēlējies nevis mežsaimniecību, bet rekreācijas zonas veidošanu, kur dominētu dabiskā ceļā veidojušās mežaudzes, līdz pat privāta rezervāta statusam?
Tāpēc nav nekāda pamata pieņemt kaut kādus vispārinātus likumus par zemes īpašnieku sodīšanu, ja viņš nenodara kaitējumu citiem, vai dabai.
Pāķis, 21.02.2008 13:44
Tad pasakiet, vells lai jūs parauj, jūs, ierēdņi kā lai to zāli nopļauj.
Manā pagastā nav NEVIENA cilvēka, kas to varētu izdarīt!
Tādi paši sadisti kā Staļina laikā, kad uzlika nesamaksājamus nodokļus!
Par taisnīgumu, 21.02.2008 14:36
Ja soda individuālos kūlas dedzinātājus, tad jāsoda arī pašvaldības un valsti, jo tām arī pieder zeme, kas netiek appļauta un pavasarī svilst.
apk, 21.02.2008 14:53
aizliegt apart zemi, jo tā arī tiek norakti kukainīši un krietni lielākās platībās
Kārlis, dr. biol., 21.02.2008 15:18
Kūla kas tā ir? Derētu precīzi definēt. Ilgstoši nekoptas teritorijas apaugums vai 5 – 7 cm augsta pļauta sēklu lauka daļēji atmirušās augu daļas? Ja muļķi taisa noteikumus un likumus tad nu rezultāts ir tāds – departamenteļi ir, bet jēgas nav. Nodedzināt var arī vairākkārtīgi pēc kulšanas pļautu zāļu sēklu lauku! Lōģisks risinājums varētu būt regulēta un kontrolējama atsevišķu teritoriju – grāvju, ceļmalu, ko ceļu dienesti labākajā gadījumā nopļauj pirms Jāņiem, kontrolēta nodedzināšana martā – aprīļa pirmajā dekādē.
>>>Saimnieks, 21.02.2008 15:21
Arī Eiropā dedzina. Bet kūlas tur ir ļoti maz,
_______________________________
tāpēc,ka Eiropa ir biezi apdzīvota un zeme tiek izmantota lauksaimniecībā.
Ja šeit tā būtu, tad nevarētu atrast nevienu pleķīti ko dedzināt
zemnieks, 21.02.2008 16:40
Atkal sākas valsts karš pret tautu. It kā saimnieki nezinātu, kā savu zemi jāapsaimnieko.
Ja nevariet palīdzēt, vismaz netraucējiet
Saimniek, 21.02.2008 16:49
Nu neplāties tik ļoti ar savām zināšanam. Nodeg augu virszemes daļas (cool to sauc), atbrīvojās mineralvielas (peln to sauc), bet augu pazemes daļas – saknes, sakneņi u.t.t. jau nenodeg. Un nekāds lielais zaudējums nesanāk. Bet, ja kūlu nekultivētu, bet nopļauto, piemēram, eksportētu, tā tava organika šā kā tā neatgrieztos augsnē. Tavi argumenti ir muļķīgi.
Pāķis, 21.02.2008 16:49
druumais, Pāķis,, 21.02.2008 15:49 Atceries, kāda izskatās izkapts? Nu, tāds garš kāts ar tērauda asmeni galā… Ko sagrābās tēvu tēvu zemes lai citiem tik netiktu, tagad paši vaid, ja nevar apkopt… Nu, nebūs te nekāda kurinātava…
________________________
tā var gvelzt vienīgi idiots. kas nekad laukos nav dzīvojis
Vecis no lauķiem., 21.02.2008 17:09
Ja tīrumā vai pļavā zāle netiek pļauta gadus trīs tad tur nevar sagādāt pat sienu ….
Kukainīši?Pirmie mostas mums nepieņemamie!
Pamēģiniet izrušināt pelnus tiko izkurinātā ugunskurā un pārbaudiet zemes temperaturu.Galvoju ka tur varēs apsēsties ar pliku pakaļu.
Protams,ja dedzina tad ar saprātu,sākot no apdraudējumu puses.Jāatceras ka uguni labpatīk iet pret vēju jo rodas skābekļa pieplūdums pie pamatnes.Jānodrošina arī tīruma pretējā mala ,palaižot uguni pretim jau degošajam.Un galvenais jāsaskaņo ar ugunsdzēsēju dienestiem!
valdis, 21.02.2008 18:19
skat tik, izrādās pavasaris jau iestājies, šorīt paskatoties pa logu uz dabu nemaz tam neticējās
liesma, vējonītim kas pūš, 21.02.2008 21:57
Cik stulbi valsts likumi-tik stulbi kūlas dedzinātāji adekvāti.Jāļauj to darīt no janvāra līdz pirmo putnu atlidošanai, viss būtu kārtībā.Jā es to arī darītu.Valstsvīriem nebūtu jāatmazgā nauda, analogs risinājums ar narkotikām, bet citā režīmā,jo uz to tiek tērēti miljoni, kas nogulsnējas kabatās, bet problēma netiek un netiks risināta, jo nāks citi un viņi arī gribēs- jautājums kā kabatās???????????????
Kauna lieta!, 21.02.2008 19:54
Likās, ka tikai Staļina laikos sūtīja no pilsētām vadīt lauksaimniecību nejēgas, kam bija grūti atšķirt govi no zirga.
Bet tagad arī, izrādās, pilsētu nejēgām ļauj lemj par lauku lietām
bet tas vēl nav viss, 22.02.2008 00:14
kauna lieta: bet tagad arī, izrādās, pilsētu nejēgām ļauj lemj par lauku lietām…
_________________
pastāv arī tāda plaši izplatīta kroplīga parādība, ka par lietām, kas saistas ar bērniem, lemj personas, kam pašiem bērnu nav!
vārdu sakot, par dārzu lietām lemj āži.
Apollo:
ku
UlmanisK Tie nav nekādi lauksaimnieki, tie ir agro-vandāļi. Manā laikā(līdz okupācijai) lauki ziedēja un zēla.
____________-
lauki ziedēja un zēla jo lauksaimniecība nebija iznīcināta.
Laukos dzīvoja cilvēki. Lai tagad to atjaunotu, būtu jāieved 100 000 ķīniešu viesstrādnieku.edu04. Februāris 18:38 (2008)
nu kūlas dedzināšanai ir gan savi labumi gan launumi:
Labi
1. tiek nodedzināta vecā zāle(ja lauks nav apsaimniekots vismaz vienu gadu tad citu alternatīvu pat neredzu, jo pļaut var tikai vasarā, bet zāli lopiem vajag jau pavasarī, kad dzen lopus laukā), turklāt tas ir ļoti lēti.
2. nodedzinātās plāvās zāle sāk aug daudz ātrāk un labāk kā citās, jo pelni kalpo kā minerālvielas.
Slikti.
1.It kā sadeg dzīvā radība,kas ziemo pļavās, lai gan precīzāk būtu jāprasa speciālistiem, jo cik zinu lielākā daļa kukaiņu jau neziemo uz zemes, bet gan alās zemē, tā ka nezin vai tiek iznīcināta visa dzīvā daba, BET pat ja tā….dedzinātājiem tas parasti nerūp
2. Slikti pieskatīta kūlas dedzināšana var izvērsties par ugunsgrēku.
cik pats esmu ar to laukos nodarbojies, vienmēr jau laikus visi nodrošinās ar lielajām lāpstām(vai skujkoku zariem), dedzina pret vēju un tikai tad ja vēja ātrums ir ļoti mazs., tiem kas ar to nerēķinās tad būtu jāatbild par sekām.
Diemžel dzīvē lielākoties šie dedzinātāji ir parasti idioti, ka dedzina dedzināšanas pēc(nu pilsētās tie tiešām ir visi 100% piromāni)
fiksais-104. Februāris 17:55 (2008)
Nevadzēja izputināt lauksaimniecību.Agrāk visas pļavas,grāvji bija izpļautiun noganīti.Ko valdība sēj ,to arī pļauj.Godmaņa pirksts vien bij izputināt zemniekus.
Jezups 14:23 19.Feb.
Cik labi būtu, ja nekomentētu cilvēki, kas laukus redzējuši tikai kino vai gleznās. Es katru gadu esmu dedzinājis kūlu, jo ja to aizdedzina garāmgājējs un aiziet, tad gan no ēkām paliek pari tikai krāsmatas. Pagaidām cīņa ar dedzinātājiem ir tikai palielinājusi saslimstību ar ērču encifalitu.
Puika 14:34 19.Feb.
Beidzot Latvijas vadātājiem prātiņš atgriezies mājās.
Kūla bija, ir un būs jādedzina! Tikai sen zināms, ka ar uguni jokot nedrīkst.
Tā nav bērnu spēlīte! Bet puikas dedzkina kad un kur ienāk prātā.
Kā tad cilvēki tiks pie ugunsdzēsēju atļaujām?
,,, 14:36 19.Feb.
Īstenībā – baigi dīvaini izklausās. Ņemot vērā mūsu svilinātāju bezatbildību ir grūti iedomāties šī procesa kontroli. Martā dedzinot kūlu mežs praktiski nav apdraudēts, bet cīruļi jau gan klāt.
No otra spuses – kā praktiķis saprotu,ka prasība izpļaut visas grāvmales, lai nebūtu ko dedzināt vienkārši nav reāla.
nuja 14:50 19.Feb.
vajag kūlu dedzināt. Pelni samazina augsnes skābumu no skābajiem lietiem un uguns iznīcina pļavās sīkos krūmus. To var labi kontrolēt un noteikt datumu, līdz kuram drīkst dedzināt.
Antons » tam ??? 15:07 19.Feb.
Tu, gudrīti,varbūt jau rīt varētu sākt pļaut.Vai Tu vispār zini ar ko zāli pļauj?Sēd viens nūģis,bez kādas sajēgas Rīgas ofisā, un par visu gudri spriedelē.Tev ko, darbā darīt nav ko?
! 15:24 19.Feb.
Pilnīgi pareizi ! Kūlu var dedzināt, ja šo darbību saskaņo ar ugunsdzēsējiem un paši uzpasē. Vismaz kaut ko vēl varēs darīt, nevis nekontrolēti iemest sērkociņu un vislabāk kaimiņa pļavā.
zepers 15:57 19.Feb.
Beidzot arī ZAĻIE sāk domāt ar galvu. Un par tiem kukainīšu žēlotājiem – vai tad labāk tos mīļos odiņus, ērcītes, blaktītes, smecerniekus, spradžus un citus mīļumiņus noģiftēt ar ķīmikālijām, no kurām visi augi un zeme tiek piesārņoti, cilvēki kļūst alerģiski nkā ekoloģiski tīrā veidā visu šo cūcību sadedzināt. Tikai pilsētas pensionāri, blondās pilsētnieces, kas salasījušās ZAĻO propogandu un kam nav jēgas par dabiskiem procesiem, var runāt par kūlas dedzināšanas apkarošanu. Kūla ir saprātīgi, kontrolējami un atbildīgi jādedzina, lai laukus neklātu arvien plašāka sūnas sega. Un tās špidrilkas, kas vēlas visu veco zāli nopļaut, lai rāda priekšzīmi un katra vismaz vienu hektāru nopļauj.Dzīvosim Latvijā, kā zaļā parkā, laimīgi, apgaroti un lepni par padarīto.
u-ū 15:53 19.Feb.
mjā, bļaustījās te daži zaļo($) mīlētāji: kukaiņi sadeg, droši vien tagad saprata ka neapsaimniekotās pļavās vairs nav ko ēst meža zvēriem, kas izmisumā “uzbrūk” piemājas saimniecību dārziem un zālājiem, tos iznīcinot. Nu ir vēl lietas ko zaļie pilsētu zēni dabā turpina sačakarēt!
landrover 16:06 19.Feb.
padomju laikā dedzināja i viss labi bija lauki līgojās no labības kukaiņu,putniņu zvēru līdz velnam, tagad tik zaļie apkārt un departamenti dažādi..tīrumā drīz kā uk.slieku neatradīsi eu. apsaimniekošanas direktīvu prasību rezultātā.. ps.totalitāro padomju režīmu neatbalstu.
zoja 16:24 19.Feb.
Marts jau nu gan ir par vēlu , ņemot vētā mūsu ziemas. Kurzemes pusē dedzināt var jau janvāra sākumā, nekas neies bojā, ne kukainīši , ne putniņi , kā sāks sildīt saulīte, viss būs zaļš, nevis pelēks. Un pilsētnieki , lai neklepo, lai aizbrauc uz laukiem papļauj, redzēs kā veiksies.
apk 16:36 19.Feb.
katra pašvaldība nosaka periodu līdz, kuram var dezināt. Un nekādu problēmu, bet, ja satraucās par kukainīšiem, dzīvnieciņiem, tad aizliegt arī zemes aršanu un pļaušanu.
xxx 16:46 19.Feb.
Nesen redzēju vienu filmiņu par Austrālijas rezervātiem. Tur arī vietējie aborigēni dedzināja kūlu un filmā tā arī pateica – tas notiek lai atjaunotu augsnes auglību, sazeltu treknāka zāle, jā un vēl tur pieminēja ka dzīvniekiem no tā arī nekāds ļaunums nerodas. Tad nu es, kas arī biju vienmēr pret dezināšanu, sāku domāt – Varbūt abirigēniem tomēr taisnība….
kode 16:54 19.Feb.
Nu tad beidzot kāds pasaka arī prātīgu vārdu.!
Faktiski tagad jau ir jādedzina, šogad nemaz marts nav jāgaida.
llc 17:14 19.Feb.
Nu nav jau tā dedzināšana tikai L-jā! Austrālijā pirms cukura ražošanas nodedzina cukurniedru plantācijās cukurniedru sausās lapas – paliek kāti, ko pārstrādā. Taizemē visādus mēslus samet starp abu virzienu šosejām zaļajā joslā un tad – uguni klāt. Tā ka mūsu mazās zemītes mazie dūmiņi tai visā neko nesastādīs. Un zinu arī to, ka tas nav nekāds sliņķu izgudrojums, jo jau tālajā ~1960 gadā sirmas tantītes pavasarī nodedzināja rūpīgi izpļautus grāvīšus mazpilsētā – gan jau ka tāpat darīja arī viņu sencīši…
Lasītājs 17:13 19.Feb.
Par šo problēmu jau esmu rakstījis agrāk. Cik esmu dzirdējis gan Vācijā, gan Zviedrijā esot valdības noteikti datumi līdz kuriem kūla ( ja tā nav nopļauta ) var tikt nodedzīnāta. Pēc šī datuma jebkāda dedzināšana ir aizliegta. Tas nozīmē to, ka kūla ir jānodedzina kamēr ir auksts un mitrs, un dedzinot kūlu piemēram tagad ne mežs , ne ēkas nevar aizdegties, jo ir slapš un kūla nedeg tik labi , kā piemēram maijā.
ha ha » riebjas 16:55 19.Feb.
…. Es principā uzskatu, ka vajadzētu atļaut kontrolētu pērnās zāles dedzināšanu tikai lauksaimniecībā izmantojamajās zemēs. Kāds tur būtu ļaunums, ja zemnieks varētu nodedzināt nenoēsto un sakritušo zāli lopu ganībās?
Peksis 17:42 19.Feb.
Kūla ir jādedzina, jo ir vietas un lietas, ko ar rokas izkapti vai mehanizēti nemaz nevar nopļaut. Un dedzināšana ir mazsāpīgākais un lētākais veids kā to izdarīt. Neviens nepopularizē dedzināt visus 100% iespējamās platības, bet 1-2% no tā visa var ziedot, lai ne tikai labi izskatītos, bet arī būtu ši slavenā bioloģiskā daudzveidība, jo izdedzināts grāvis vai akmeņu čupa arī ir sava veida biotops. Un daba atjaunojas brīnumainā tempā, dodot vietu jaunām floras un faunas paaudzēm.
oma 17:44 19.Feb.
pilsētnieki.. Bet kad vecā kūla virsū kā lai sapļauj govij ēdamo. Izkapts ķerās un sviedri līst aumaļām. Runā kā antiņi. Nodzedzina veco kūlu, uzber mēslojumu un izaug trekna zāle kā salāti mīksta. Lopi ēd ka šmakst vien. Līdz rudenim visādu bambuļu , kukaiņu savairojas kā biezs. Bet kad pēc ķīmijas lietošanas miglošanā, nobeidzās pažobeles ligzdās visi jaunie bezdelīgu perējumi, tad viss ir kartībā, jo tas redz ir atļauts un pareizi. Un kur ir iespējams visus grāvjus izpļaut? Abet lūdzu, dārgie zaļie. Izkaptis rokās un viciniet visu rudeni, kamēr Latvijā nepaliek neviena pieaugušā grāvja.
stagnats 22:02 19.Feb.
mana doma:ta veca zale ,ko dedzinat ir palikusi tik maz,ka atlaut dezinat ir normals gajiens.mana pagasta ,ko dedzinat ir tkai lielajos gravjos un pusmetrs celmala.ta vajag zemiti apstradat.un shogad es savu gravja pusi nodedzinashu,lai sadeg vecie noplautie krumi.
Valdis. 21:43 19.Feb.
To dara visā pasaulē. Pareizi!
jadas 03:06 20.Feb.
Jā-domāju ,ka vienreiz nu ir pieņemts labs risinājums kūlas dedzinātājiem, kamēr daba vēl snauž, nodedzina kūlu oficiāli un basta! Vismaz kāda māja mazāk nodegs, un kāds večukls dzīvos gadu ilgāk!
ari 04:22 20.Feb.
Nu tad beidzot kads pratigs lemums! Lai veicas!
Nededzini kūlu aprīlī 
pats esmu pa’zarnieks un zinu ‘sito elli un bardaku ,bet uzskatu ,ka pareizi – k’ulu var dedzin’at , ja to dara ar apdomu un piesardz’ibu – kontrol’ejot degsanu . dedzin’at vajag , jo viet’as kur izdeg k’ula virspus’e zeme dab’u to karstumu pavisam maz -k’adi max 5cm dzi’lum’a . bet ja deg purv’aji , brik’s’ni un tam l’idz’igi , tad gan cie’s viss apk’art gan aug’s’a gan apak’s’a . esmu pats pap’et’ijis daudz da’z’ad’as viet’as gan dienesta laik’a gan br’ivaj’a laik’a . tas ir stulbums aizliegt dedzin’at visp’ar . piekr’itu , ka nedr’ikst dedzin’at g’ajputnu ce’lo’sanas laik’a unp’ec tam ,ta’cu tas ar ir str’id’igs jaut. , jo laiks nav nosak’ams . l’idz apr’i’a beig’am un ta v’el nez vai , jo viss dz’ivais jau mostas . te j’amekl’e kompromiss un j’askat’as lai necie’s dz’iv’iba , bet tiek nesvilin’ata tikai vec’a k’ula virspus’e .