2012. Pašmats (no Ir.lv)

Sākumā daži mīti:

  • Deg tikai neapstrādātas teritorijas. Nepareizi. Labi deg arī attāls. Ja pļava pļauta vasarā, līdz rudenim tas paspēj labi ataugt, un, jo labāka agrotehnika ir pielietota, jo zāle biezāka, jo labāk tā deg pavasarī.
  • Slinkie saimnieki sēž uz zemes, kā suns uz siena kaudzes. Nepareizi. Lauksaimniecības zemēm, atšķirībā no industriālās, pašreiz  nav vērtības. Pārdot var zemi smukā vietā, pie ezera, jūras, ceļa, apdzīvotas vietas. Daudzās vietās lauksaimniecības zemi neņem pretī par brīvu. Tā nu onkulīts vai tantīte, pēc tam,  kad okupācijas varas konfiscētā  zeme tika atgriezta atpakaļ, ar sāpošu sirdi noskatās, kā tēvu zeme  aizaug, jo bērni pilsētā, un ar laukiem negrib krāmēties, bet tikt vaļā no tās nevar, jo nav gribētāju.

 

  • Zemnieki ir slinki, tā vietā, lai zāli pļautu, to dedzina. Daļēji pareizi. Visi latvieši ir slinki, bet slinkākie ir tie, kas redz skabargu cita acī.  Lielākie padomdevēji  parasti ir pilsētnieki, kas nav izkapti rokā turējuši, un paši nebūt neraujas uz laukiem  to zālīti nopļaut. Vieglāk ir sēdēt uz dīvāna pie kompjūtera siltās čībās, un dod gudrus padomus. Fakts ir tāds, ka, piemēram, grāvmalas izpļaušana ar izkapti, ir smags fizisks darbs, un, ja vēl zemnieki kaut kur ar izkapti vicinās, tad gudrie pilsētnieki tikai dod gudrus padomus.
  • Dedzināšana ir totāla dabas katastrofa, aiziet bojā augi. kukaiņi, putni, zvēri… Daļēji pareizi. Aiziet bojā. Bet kādi kukaiņi tagad ir?  Par derīgajiem īsti nezinu, bet visi mediji sludina, ka pirmās mostas ērces, ka jāuzmanās no ērcēm. Vēl redzu pa kādai mušai, bet tām , tāpat kā putniem,  ir spārni.  Putnu ligzdas gan varētu tikt papostītas. Kamenes varētu ciest, kaut gan tām pūznis parasti ir zem zemes. Entomologiem saraksts gan jau ka pagarš iznāktu  Savukārt par augiem – dabai uguns nav nekas svešs, ir pat augi, kas pēc tā labāk attīstās. Zemnieki līdumus ir līduši gadsimtiem, arī kūlu dedzinājuši- jo jaunā zālīte attīstās labāk.  ASV , lai saglabātu dabisko ciklu, pat tiek praktizēti kontrolētie mežu ugunsgrēki. Vai pērnās zāles nodedzināšana agrā pavasarī nav mazāks ļaunums  kā lauka ķīmiska apstrāde, vai pat tikai papuves uzaršana?  Medijos tiek atstāstīta prāva par bišu noindēšanau rapša miglošanas dēļ? Vai kas līdzīgs ir bijis kūlas dedzināšanas sakarā?  Īstenībā jau ļaunums no pērnās zāles dedzināšanas ir daudz mazāks nekā tās  blakusefektiem-  koku apdegšanas, cilvēku apdedzināšanās, meža vai ēku aizdegšanās. Faktiski jau cīnamies tieši ar šiem blakusefektiem, ne ar pašu zāles dedzināšanu, un jaucam elementāru ugunsdrošības noteikumu neievērošanu, ar faktu kā tādu. Mēs taču, piemēram, nesodam iedzīvotājus par to, ka viņiem ir malkas apkure, jo no pārkurinātas krāsns šad tad izceļas ugunsnelaimes.
  • Rietumeiropā kūlu nededzina.  Taisnība.  Lielais iedzīvotāju blīvums un lauksaimniecības subsīdiju politika ir novedusi pie tā, ka nav tik lielu platību, kuras ir atmatā vai neapstrādātas. Latvijā ”kokvilnas lauku”  rašanos nosaka valsts mazspēja panākt  taisnīgus nosacījumus Latvijas lauksaimniekiem.  Tas ir primārais cēlonis.  Pārejais ir cīņa ar sekām. Valsts cīnās ar tām.

Savukārt, kā kārtējais kontrasts- Igaunijā noteiktā laikā agri pavasarī pērnās zāles dedzināšana ir atļauta. Diemžēl man nav statistikas par ugunsgrēkiem. Bet zinot to, ka igauņi vienmēr ir soli priekšā latviešiem, pieņemu, ka viņi juridiskās bērnu slimības ir izslimojuši.

Tālāk tas, ko dara valsts.  Itkā viss ir pareizi- lai cīnītos ar bēdīgajām sekām, tiek izdomāti sodi ,represijas, bet nez kāpēc tiek nepalīdz.  Itkā viss pareizi!  Itkā!

Sāksim ar to, ka par kūlas dedzināšanu tiek sodīts zemes īpašnieks. Tā kā deg arī apstrādātas platības, tad itkā no dedzināšanas izrietošais  sods par to, ka zeme nav tikusi apstrādāta,  nav pareizs. Ir arī tādas zemes, kas bijušas apstrādātas, bet deg vēl labāk. Šinī sakarībā vajadzētu platību maksājumus strikti nedot tiem, kas tiešām zemi neapstrādā , taču tā nav- te pietiek ar degšanas faktu. Izejas nav- zemes īpašnieks fiziski var pārredzēt savu piemājas platību, bet  ne 5, 10 vai 100 hektārus, cik  nu kuram ir.  Sargu algošana, kas pārrauga teritoriju un dzen prom puišeļus ar špickām, ir par dārgu. Tātad zemes īpašnieku soda par to, ka viņam ir zeme. Tāpat kā čigānu tai anekdotē gribēja sodīja par to, ka viņam ir daikts, un viņš var izvarot..,   Latvijas juridiskajā praksē pastāv nevainības prezumpcijas princips, bet šeit tas netiek  ievērots.

Sods paredzēts arī dedzinātājam.   Paredzēts!  Protams, ja kāds liecinieku klātbūtnē kūlu aizdedzina, tad sodu var piemērot. Bet, tikko špicka ir zālē, dedzinātājs pārvēršas par dzēsēju, un neviens neko pierādīt nevar, un valsts soda nevis vainīgo, bet to, ko var sodīt – zemes īpašnieku, atņemot tam platību maksājumus utt.

Sods ir paredzēts gan fiziskam gan juridiskām personām. Vidzemes šoseja, ejot cauri Līgatnei, šķērso dzelzceļu.  Un tur katru gadu zāle ap dzelzceļu tiek nodedzināta. Arī šogad. Vai Latvijas Dzelzceļš ir kādreiz sodīts par to?  Nezinu, bet domāju, ka nav.

Atbildība. Agrāk saimnieks, kad bija izdomājis nodedzināt kūlu, sasauca kaimiņus un bērnus, apbruņoja visus ar egļu zariem, un neļāva ugunij virzīties tur, kur nevajag. Tagad likumi ir panākuši pretējo – fiksi špicku zālei piemet ,un pazūd, lai Dievs nedod, kāds nenostučī un nepiespriež sodu. Un tad arī uguns izplatās nekontrolēti, deg ēkas, meži, purvi.

Rīgas apkārtne ir viena vienīga miskaste.  Ar krūmiem aizaugusi, pieķēzīta.  Saprastu, ja Rīgas dome to sakoptu, bet nē, pilsētvides estētiskā izpratne domniekiem ir sveša.  Ja  veco zāli ugunsdzēsēju uzraudzībā nodedzinātu, tad tas viss tomēr būtu par solīti sakoptāks.  Krūmi neaugtu utt.  Bet nedrīkst. Un rīdzinieki turpina dzīvot miskastē un rādīt uz pirkstu uz zemniekiem.

Domāju, ka atļaujot pieteiktu dedzināšanu , nelaimju skaits samazinātos, savukārt, ja tās tomēr notiktu- būtu skaidri zināms atbildīgais utt.

Pavasaris ir labs laiks, lai sariebtu kaimiņam.  Špicku viņa pļavai klāt, un viņš, ja arī nesaņems sodu, tad platību maksājumi būs nost gan.  Tātad sodam tos, kas nav pie vainas. Puišeļiem uguns patīk, dedzina kā traki.  Pa kluso un ātri pazūd.  Soda jau viņiem nebūs, nenoķers. Sodīs tos, kas pa rokai.

Un kas zīmīgi- viss notiek cēlu mērķu labā.  Likumi ir puritāniski pareizi. Bet ir panākts pretējais.  Nupat medijos ir parādījusies informācija, ka sodus palielinās. Palīdzēs?

Šahā to sauc par pašmatu.

Advertisements
Publicēts on aprīlis 18, 2012 at 12:26 priekšpusdienā  Atstāt komentāru  

The URI to TrackBack this entry is: http://nededzini.wordpress.lv/2012-pasmats-no-ir-lv/trackback/

RSS feed for comments on this post.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: